Nē, Tu nekļūdies, vārdu “biohacking” nākas dzirdēt arvien vairāk un vairāk. Pati ideja šim jēdzienam radusies 2011. – 2012. gadā un, kā rāda Google Trends, kopš tā brīža termina “biohacking” meklēšana strauji palielinājusies. Visvairāk šo terminu meklējuši tieši Latvijas, Somijas, Zviedrijas, Austrijas un Kanādas iedzīvotāji.
Biohacking ir process, kura ietvaros tiek veiktas izmaiņas dzīvesveidā. Tā ir veselības un veiktspējas uzlabošanas prakse, izmantojot uzturu, tehnoloģijas, miegu, meditāciju, vidi un citas aktivitātes. Kā izrādās, jēdziens “biohacking” ir mūsdienīgs nosaukums lietām, ko cilvēki ir darījuši jau labu laiku iepriekš. Strauju ievērību tas guvis tādēļ, ka cilvēki mūsdienās arvien lielāku uzmanību sāk pievērst savai pašsajūtai, kā arī iespējām to uzlabot.
Biohacking mērķis ir saprast savu ķermeni un prātu, kā arī uzlabot to ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, tai skaitā ar tehnoloģiju un zinātnes palīdzību. Iespējas ir ļoti daudz un dažādas – sākot ar konkrētas diētas ievērošanu, viedo ierīču izmantošanu dažādu fizioloģisko procesu mērīšanai, līdz pat implantu tehnoloģijām un gēnu inženierijai.
Pamatā biohakeri balstās uz zinātniski pierādītu informāciju un attiecīgi veic izmaiņas uzturā, sportošanā, sāk meditēt, uzņem uztura bagātinātājus, izmanto viedās ierīces utt. Taču ir arī tādi cilvēki, kuri ir gatavi šīs robežas pastiept vēl tālāk un mērķi kļūt par supercilvēku mēģināt sasniegt ar vēl nepārbaudītām metodēm.
Šo biohacking novirzienu sauc par “do-it-yourself biology” (DIYBio). Tās sekotāji veic tādus bioloģiskus eksperimentus ar savu organismu un ķermeni, kuri netiek balstīti uz uzticamiem pētījumiem vai pierādījumiem. Piemēram, gēnu izmainīšana, jaunu cilvēku asiņu ievadīšana savā asinsritē, svaru celšana ledus aukstā ūdenī. Lai gan nevar apgalvot, ka viss, ko šī virziena dalībnieki dara, ir kaitīgi un bīstami, tomēr daudzām darbībām nav pierādīts nekāds efekts, turklāt paši biohakeri ir cietuši no savām darbībām (viens no tiem arī zaudēja dzīvību, eksperimentējot ar nepārbaudītām tabletēm).
Vēl viens no virzieniem, kas balstās uz tehnoloģiju izmantošanu sevis uzlabošanai, ir “grinder biohacking”. Tā nav tikai viedā pulksteņa izmantošana, bet reālu implantu ievietošana ķermenī, tāpat arī dažādas nopietnas manipulācijas ar šūnām un gēniem. Neko no šī Tu nevarēsi paveikt mājās, tāpat jāņem vērā, ka ne visas metodes ir pārbaudītas. Taču zinātne jau labu laiku runā par to, ka dažādu čipveidīgu implantu ievietošana cilvēku ķermenī nākotnē ir ļoti iespējama un uzlabos mūsu dzīvi. Izvērtē to, cik tālu Tu esi gatavs iet, lai uzlabotu sevi!
Mērķi iesaistīties biohacking procesā katram no mums var būt dažādi. Kādam tā būs vēlme uzlabot savu sniegumu sportā vai uzņēmējdarbībā, kādam vēlme stiprināt atmiņas un koncentrēšanās spējas, enerģijas un motivācijas veicināšana, veselības uzlabošana un ilgdzīvošanas veicināšana. Lai arī šie mērķi atšķiras, visus vieno vēlme mainīt sevi un kļūt labākiem.
Kā zināms, cilvēka organisms ir ļoti sarežģīts un mainīt ierasto lietu kārtību nemaz nav tik viegli, kā reizēm šķiet. Pirms biohacking uzsākšanas noteikti nepieciešams novērtēt pašam sevi, savas sajūtas (emocionālās un fiziskās), noteikt konkrētus mērķus labsajūtas un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Pēc mērķu izvirzīšanas vari sākt veikt mērījumus, lai iegūtu vispārīgu informāciju par savu organismu. Tas palīdzēs novērtēt esošo situāciju, lai turpmāk varētu piemeklēt padomus un risinājumus, kas piemēroti tieši Tev.
Šeit būs četri biohacking padomi iesācējiem, kurus vari iekļaut arī savā ikdienā.
Katru dienu mēs uzņemam pārtiku, lai gūtu enerģiju un nodrošinātu dažādu procesu norisi organismā. Ikdienas steigā bieži vien nepievēršam uzmanību tam, ko un cik daudz apēdam. Gadās arī tā, ka ēdiens nav uzturvielām bagāts un labas kvalitātes. Biohacking iebilst pret ideju, ka vienīgais veids kā uzlabot sevi un izbēgt no slimībām ir ēst mazāk un sportot vairāk. Tas, ar ko vari sākt, ir sekot līdzi uzņemtajam ēdienam un tā daudzumam un pēc tam novērot, kā tas ietekmē Tavu fizisko sniegumu un garastāvokli.
Šeit ir uzskaitīti daži zemas enerģijas pārtikas produkti, kuru patēriņu mēģini samazināt:
Ja Tev ir aizdomas, ka kāds konkrēts pārtikas produkts, ko lieto ikdienā, atstāj negatīvu ietekmi uz organismu – galvassāpes, nogurumu, sāpes vēderā, tad centies to izslēgt uz pāris nedēļām un vēro izmaiņas. Vēl daži ieteikumi, kurus vari iekļaut savā ikdienā – ēdienreižu plānošana katru dienu vienā un tajā pašā laikā, periodiskas badošanās, glāze ūdens pirms katras ēdienreizes.
Miegam ir liela nozīme daudzās dzīvībai svarīgās funkcijās. Miega trūkums var nopietni ietekmēt veselību, atmiņu, spēju mācīties un ikdienas dzīvi kopumā. Ja guli mazāk par septiņām stundām diennaktī, tad visticamāk Tev ir miega trūkums. Taču uzmanība jāpievērš ne tikai miega ilgumam, bet arī tā kvalitātei.
Vieglākie veidi, kā uzlabot miega kvalitāti, ir:
Elpošana ir būtiska ikvienai mūsu ķermeņa šūnai. Tā kontrolē mūsu sirdsdarbību, ietekmē asinsspiedienu, veicina asins cirkulāciju un ietekmē pat noskaņojumu. Lai arī elpošana ir dabisks process, tā ir vienīgā organisma iekšējā funkcija, ko mēs spējam apzināti kontrolēt un caur kuru varam ietekmēt pārējās funkcijas. Tas, ko vari darīt, ir regulāri praktizēt elpošanas vingrinājumus. Lai būtu jūtamas izmaiņas, pietiek arī ar pāris minūtēm dienā.
Vienkāršs vingrinājums stresa mazināšanai:
Vienkāršs vingrinājums enerģijas veicināšanai:
Vai esi iepriekš par tādām dzirdējis? Ja nē, tad dosim Tev nelielu ieskatu, kā tās strādā. Binaurālo skaņu pamatprincips ir tāds, ka vienā ausī atskaņo vienu frekvenci un otrā citu. Tādā veidā vari mudināt smadzenes stimulēt īpašus izpratnes stāvokļus atkarībā no savām vajadzībām. Tiešsaistē vari atrast daudzas binaurālo skaņu dziesmas, atkarībā no vēlmes būt modram, radošam, relaksētam utt. Izmēģini kādu no OmHarmonics vai Holosync skaņām!
Ceram, ka Tev noderēja šajā rakstā dotie padomi ceļā uz sevis pilnveidošanu! Taču, ja vēlies uzzināt vairāk par biohacking un dzirdēt dažādu valstu un nozaru pārstāvju stāstus, nenokavē pieteikšanos Health Performance summit 2020 , kas norisināsies 2020. gada 3. un 4. aprīlī. Vairāk par konferenci lasi šeit!