Nelabais gaiss un kā to uzveikt

Dažkārt piemirstas, ka nedzīvojam pilnīgā vakuumā un, gluži kā zivis ūdenī, peldamies gaisā. Atsperamies pret grunti, peldam un dzeram gaisu un norijam to dziļi savās plaušās, kur tas baro mūs ik katru dzīves mirkli. Bet – cilvēks tik ātri var pierast un aizmirst par visdažādākajām smakām un gāzēm¹, kurās tas peldas, ka gluži vai neiespējami sagaršot to puvekli vai indi, ko mēs citādi sajustu dzērienā vai ēdienā.

Ikdienā vidēji 9/10daļas sava laika ² esam kā ieslodzīti dažādos gaisa terārijos, par kuru vides kvalitāti mums ir tik pat liela noteikšana kā eksotiskiem mājdzīvniekiem, kuri gozējas zem sildlampas. Lai gan likumiski ir noteikts, cik bieži jāmaina mūsu krātiņu gaiss, un līdz ar to jāregulē gaisa kvalitāte telpās, šie noteikumi ^{3, 4} ir minimāli salīdzinot ar pasaules vadošo organizāciju vadlīnijām iekštelpu gaisa kvalitātes jomā ^5,6, turklāt prasību ievērošana nav mūsu stiprā puse, ja var ietaupīt uz cilvēku komforta rēķina un izvēlēties lētāko un taupīgāko variantu ⁷.

Līdz ar to izelpas radītās gāzes mūs smacē pašus nost. Ogļskābās gāzes koncentrācijā ap 1000 PPM (no miljons daļiņām), jūtamies noguruši, sāp galva, zūd koncentrācijas spējas un darba kvalitāte, un šo simptomu intensitāte, protams, pieaug proporcionāli CO₂ koncentrācijai ⁸. Līdzīgi simptomi rodas arī dažādu vielu un sīko daļiņu iespaidā, bet šim eksotiskajam kokteilim ir papildus funkcija ķīmiski reaģēt ar mūsu audiem, šūnām un to procesiem, radot bojājumus, kas laimes spēles rezultātā var novest līdz pat audu funkcijas zudumiem vai vēža, par elpceļu, to epitēlija, plaušu (līdz ar to imunitātes funkcijas), ādas un acu vainām nemaz nerunājot⁹.

Liela šī iekštelpu brūvējuma sastāvdaļa ir gaistošie organiskie savienojumi (GOS), kuri, kā nosaukums liek manīt, ir gaistoši, tas ir – tie nemitīgi pasīvi izgaro. Tos daudz izmanto kā organiskos šķīdinātājus un līdz ar to GOS izgaro no visdažādākajām mēbelēm, iekārtām un materiāliem – galdiem, dīvāniem, plauktiem, tapetēm, linoleja, mapēm, pat no datora un klaviatūrām mazākā vai lielākā mērā. Visbiežāk, jo lētāks priekšmets, jo vairāk no tā izgaro. Ik īpaši, ja tie ir bojāti ūdens un pelējuma ietekmes rezultātā. Papildus iepriekš minētajiem efektiem, šo organisko vielu kokteilim var būt arī tādas sekas, kā neiroloģiski bojājumi un hormonu līdzsvara izmaiņas un kas vēl ne, zinot, cik ar dzīvības procesiem reaģētspējīga ir organika ^{10 , 11}.

Vēl viena liela gaisa piesārņojuma ballītes sastāvdaļa ir sīkās daļiņas. Tie ir mazmazītiņi puteklīši līdz pat tikai dažiem mikrometriem lieli, kuri izdalās kā ādas daļiņas, no printeriem, dažādu materiālu degradācijas, kā arī ienāk vidē no āra, kur tos rada iekšdedzes dzinēji, rūpniecība,¹² smilts un sāls, ko ziemā ber uz ielām un kuri pavasarī put¹³, un pat tuksneši un vulkāni14, ja tādi gadās tuvumā. Daļiņas ne tikai fiziski kairina elpceļus (šķavas), bet ir arī kā mazmazītiņi meteori, kuru sastāvā ir liels smago metālu daudzums ¹⁵, organiskās un neorganiskās vielas¹², un kuriem pieķeras daudz un visāds piesārņojums, tai skaitā baktērijas vīrusi. Tie tad iekrīt degunā, kaklā, rīklē un plaušās, un īpaši mazās var pārvarēt pat alveolāro barjeru plaušās nonākot tieši asinīs un rada visas ar šīm vielām asociētās problēmas, kā vēl nepieminēto obstruktīvo plaušu slimību un palielinātu elpceļu infekcijas risku un citas¹⁶.

Tagad, kad zinām kādā kokteilī peldamies un ielejam sevī ik ieelpas, jāskrien nu pie loga un jārauj vaļā. Bet. Daudziem logiem nemaz nav roktura. Un ja nu ir ziema – vai ir vērts salt laba gaisa vārdā?

Ko nu?

Jāsaka, individuāli ar slikta gaisa problēma ir tikt galā ļoti grūti. Vienmēr ir iespēja nopirkt gāzmasku un kļūt par industriālā gotu stila piekritēju, bet no personiskā pieredzes zinu, ka tās lētākās bieži svīst ciet un tiešām labas gāzmaskas ir dārgas. Gaisa uzlabošanu ir jāveic sistēmiski, tas ir ēkas vai pat, kas būtu vislabāk, pilsētas un valsts līmenī.

Eiropas Savienībā, piemēram, ir daudz noteikumi par dažādu ķīmisko vielu izmantošanu iepriekš minēto mēbeļu, apdares materiālu un priekšmetu ražošanā, tāpēc ES teritorijā ražotais, lai gan parasti dārgāks, ir cilvēkam drošāks. Šobrīd aizvien notiek darba pie videi un cilvēkiem kaitīgo vielu izfāzēšanas no ražošanas, cik vien tas ir iespējams ^{17, 26}.

Valsts līmenī var aizliegt izmantot mašīnas, kas izdala par daudz kaitīgās izplūdes gāzes, rosināt ražotājus veidot videi draudzīgākus dzinējus un rūpnīcas samazināt radītās emisijas. Aizliegt atkritumu dedzināšanu un uzlabot atkritumu apsaimniekošanas pasākumus ¹⁸. Radīt stingrus noteikumus par gaisa kvalitāti un to pareizi novērot ¹⁹.

Pilsētās var veicināt benzīna un dīzeļmotoru mazāku izmantošanu ar braukšanas ierobežojumiem, kā tas jau tiek darīts Parīzē, Stoholmā un Londonā, kur vecajiem automobīļiem – pukšķinātājiem – ir nopietni ierobežota iebraukšana²⁰. Var veicināt atbalstu sabiedriskajam transportam un elektriskajiem transporta līdzekļiem. Pilsētas var plānot ar lielu daudzumu zaļo zonu, rūpniecības teritoriju nodalīšanu, kā arī atbalstīt zaļo arhitektūru un radīt vidi, kurā braukt un riteni un staigāt ir droši un izdevīgi un patīkamāk kā ar mašīnu ¹⁸.

Ēkās, kurās rūpējas par iemītniekiem, var uzstādīt dažādas uzpariktes, kas uzlabo gaisa kvalitāti. Vislabākais ir optimāla ventilācija ar filtriem. Jāatceras, ka šādas sistēmas ir regulāri jātīra, bet bieži gadās tā, ka, kas no acīm prom, no sirds laukā. Bet no plaušām gan ne… ²¹ Lai samazinātu iekštelpu smakas, mēdz izmantot ozona ģeneratorus. Tie darbojas ozonam reaģējot ar organiskajām molekulām. Tā kā cilvēks pats no tādām sastāv, blakus ozona ģeneratoram viņš pats praktiski kļūst par smaku, ko nīcina ārā ²². Līdzīgi kā pilsētu apzaļumošana ir spējīga samazināt kaitvielu daudzumu gaisā, to pašu var teikt par iekštelpām un augiem. Diemžēl viens augs podiņā ir spējīgs tikai priecēt acis un sirdi, tāpat kā viens nabaga bērziņš, kas aug uz rūpnīcas jumta, bet ja to daudzumu palielina līdz vairākiem simtiem augu, efekts ir jūtams. To spēj veikt tā saucamie gaisa augu biofiltri, kas balstās uz bioremediācijas principiem, kas ir dzīvās dabas spējas attīrīt sev apkārt esošo vidi ²³.

Lai dzīvotu labos terārijos, ir rūpīgi jāpārdomā to iekārtojums. Piemēram, printeri, kas met laukā grafīta putekļus – īpaši sīkus un kaitnieciskus. Tāpēc virs katra regulāri izmantota printera vajag nosūci ^{10, 25}. Paklājs kā tāds, piemēram, nav ieteicams, jo tas palielina putekļu daudzumu, ir grūti tīrāms un mīkstajos materiālos ilgāk saglabājas mikrobioloģiskais piesārņojums, kā tādā mežā, kur var paslēpties dažādi mošķi. Svarīga ir apdares materiālu un priekšmetu rūpīga izvēle, kur tiek pielietots ne tikai princips – lēts un smuki izskatās – bet arī – nesmird un kaitvielas neizdala²⁴.

Ievērot tīrību ir nepieciešams, ne tikai gara veselībai, bet arī lai samazinātu putekļu un sīko daļiņu daudzumu telpā. Bet pārspīlēta ķīmisko tīrīšanas līdzekļu lietošana ir kaitīga, ik īpaši tiem, kas to veic, tas ir, apkopējiem. Ja katru rīt smaržo pēc mākslīgā citrona un mēnesziediem, tas bieži vien zem sevis slēpj amonija un balinātāja tvaikus ¹⁰.

Uzveikts?

Gaisa piesārņojums ir ienaidnieks, ko līdz galam uzveikt ir praktiski neiespējami. Pat, atgrieztos pie dabas maigās krūts un atmetot civilizāciju kā tādu, smiltis un dūmi, pat augu un pašu cilvēki radītais smārds ir ar sekām, pat ja tās ir daudz mazākas. Viss, ko spējam darīt ir izmērīt to, ko gaisā ielaižam, testēt, vai tas nodara pāri, meklēt risinājumus un iespējas to novērst vai samazināt. Un tā uz priekšu, soli pa soliem, radīt vidi, kurā, kā labi aprūpēts zvēriņš terārijā, dzīvojam ilgi un labi.

Informāciju sagatavoja KO TU ELPO komanda 2020. gadā. Mēs nodarbojamies ar augu gaisa biofiltru izstrādi, projektēšanu un pārdošanu, koncentrējoties uz dabas, inženierijas un zinātnes savienošanu ar nolūku efektīvi, pārdomāti un skaisti uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

Atsauces:

1 Greenberg M. I., Curtis J. A., Vearrier D. 2013.The perception of odor is not a surrogate marker for chemical exposure: a review of factors influencing human odor perception, – Clinical Toxicology 51(2): 70-76.

2 Spalt E. W. , Curl C. L., Allen R. W., Cohen M., Williams K., Hirsch J. A., Adar S., Kaufman J. D. 2016. Factors influencing time-location patterns and their impact on estimates of exposure: The Multi-Ethnic Study of Atherosclerosis and Air Pollution. – J Expo Sci Environ Epidemiol, 26(4): 341–348.

3 Latvijas vēstnesis. 2009. Ministru kabineta noteikumi Nr.359. Darba aizsardzības prasības darba vietās. https://likumi.lv/doc.php?id=191430

4 Latvijas vēstnesis. Ministru kabineta noteikumi Nr.325. Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās. https://likumi.lv/doc.php?id=157382

5 REHVA. Indoor environmental quality and healthy buildings. REHVA position paper on IEQ. https://www.rehva.eu/indoor-environmental-quality-and-healthy-buildings

6 WHO Regional Office for Europe. 2010. WHO guidelines for indoor air quality: selected pollutants.

7 Helmane I. 2017. Kas jāzina par ventilāciju daudzdzīvokļu ēkās. – Latvijas vēstnesis. https://lvportals.lv/skaidrojumi/288066-kas-jazina-par-ventilaciju-daudzdzivoklu-ekas-2017

8 R. R. Scully, M. Basner, J. Nasrini, Chiu-wing L., E. Hermosillo, R. C. Gur, T. Moore, D. J. Alexander, U. Satish, V.E. Ryder. 2019. Effects of acute exposures to carbon dioxide on decision making and cognition in astronaut-like subjects – NPJ Microgravity.

9 Kampa M., Castanas E. 2008. Human health effects of air pollution, – Environmental Pollution, 151(2): 362-367.

10. Spinazzè A., Campagnolo D., Cattaneo A., Urso P., Sakellaris I. A., Saraga D. E., Mandin C., Canha N., Mabilia R., Perreca E., Mihucz V. G., Szigeti T., Ventura G., de Oliveira Fernandes E., de Kluizenaar Y., Cornelissen E., Hänninen O., Carrer P., Wolkoff P., Cavallo D. M. , Bartzis J. G.. 2020. Indoor gaseous air pollutants determinants in office buildings-The OFFICAIR project, – Indoor Air, 30(1):76-87

11 Gallon V., Le Cann P., Sanchez M., Dematteo C., Le Bot B. 2020. Emissions of VOCs, SVOCs and mold during the construction process: contribution to indoor air quality and future occupants’ exposure, – Indoor Air. [Epub ahead of print]

12 Harrison R.M., Yin J. 2000.Particulate matter in the atmosphere: which particle properties are important for its effects on health? – Sci Total Environ, 249(1-3):85-101.

13 Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteroloģijas centrs. 2018. Pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā. Rīga.

14 Dagsson-Waldhauserova P.,Magnusdottir A. Ö., Olafsson H., Arnalds O. 2016. The Spatial Variation of Dust Particulate Matter Concentrations during Two Icelandic Dust Storms in 2015. – Atmosphere, 7(6).

15 Kogianni E., Kouras A., Samara C. 2020. Indoor concentrations of PM2.5 and associated water-soluble and labile heavy metal fractions in workplaces: implications for inhalation health risk assessment, – Environ Sci Pollut Res. [Epub ahead of print]

16 Santibáñez-Andrade M., Chirino Y. I., González-Ramírez I., Sánchez-Pérez Y., García-Cuellar C. M. 2019. Deciphering the Code between Air Pollution and Disease: The Effect of Particulate Matter on Cancer Hallmarks. – Int J Mol Sci. 21(1).

17 European Commission. 2017. Study for the strategy for a non-toxic environment of the 7th Environment Action ProgrammeFinal Report. – Milieu Ltd, Ökopol, Risk & Policy Analysts (RPA) and RIVM.

18 World Health Organizatio, N. Scovronick 2015. Reducing global health risks through mitigation of short-lived climate pollutants. Scoping report for policymakers.

19 European Court of Auditors. 2018. Air pollution: Our health still insufficiently protected. https://op.europa.eu/webpub/eca/special-reports/air-quality-23-2018/en/

20 Anonymous. 2018. Air pollution: Madrid bans old cars to reduce emissions. https://www.bbc.com/news/world-europe-46403397

21 Hanssen S.O. 2004. HVAC–the importance of clean intake section and dry air filter in cold climate. -Indoor air, 14(7):195-201.

22 Boeniger M. F. 1995. Use of Ozone Generating Devices to Improve Indoor Air Quality, – American Industrial Hygiene Association Journal 56(6): 590-598.

23 Irga P. J., Pettit T. J., Torpy F. R. 2018. The phytoremediation of indoor air pollution: a review on the technology development from the potted plant through to functional green wall biofilters, – Reviews in Environmental Science and Bio/Technology, 17(2): 395–415.

24 Gola M., Settimo G., Capolongo S. 2019. Indoor Air Quality in Inpatient Environments: A Systematic Review on Factors that Influence Chemical Pollution in Inpatient Wards. – J Healthc Eng.

25 Martinsone Ž. 2012. Nerūpniecisko iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji un darba vides riska novērtēšanas pamatmetožu izstrāde. Promocijas darbs.

26 European comission. 2020. https://ec.europa.eu/environment/ecoap/about-eco-innovation/policies-matters/eu/462_en