Kaut kā vienmēr esmu izvēlējies grūtāko ceļu, lai skaidrotu cilvēkiem, kāpēc gribu nodzīvot līdz 120 gadu vecumam. Vairumā gadījumu man par to jāstāsta tādēļ, ka cilvēki sarauc pieri un/vai ar mazu ironiju uzskata to par stulbu apņemšanos.
Man šķiet, ka zinu, kādēļ tā. Tajā pat laikā skaļi izskanējušie argumenti/pretargumenti ir visai jocīgi. Piemēram, ka tik ilgi dzīvot nebūtu forši. Protams, redzot vecu, slimu, nespējīgu cilvēku, tāda dzīve nav sevišķi iekārojama. Ja tāda ir tā bilde acu priekšā.
Tad parasti ņemu talkā savu maratona skriešanas metaforu. Lai noskrietu vai varētu noskriet visu pilno maratona distanci, pirms tam neskaitāmas reizes jānoskrien 5km, 10km, 15km, 20km un 25km. Pat vairākas reizes nedēļā. Tieši tāpat arī ar 120 gadiem. Kas tik viss nav jāizdara, lai tie 120 gadi vispār būtu iespējami.
Jā, būtu jādara virkne lietu, kas prasa laiku, attieksmi, disciplīnu, samērā daudz veiksmes un citus faktorus. Kas nozīmē arī to, ka līdz 120 gadiem jau sāk dzīvot agri. Kā tur bija – vislabākais laiks koka iestādīšanai bija pirms 20 gadiem. Otrs labākais laiks stādīt koku ir tagad. Tā arī ar 120 gadiem.
Atzīstu, turpinu darīt daudz lietu, kuras noteikti nepalīdz ilgdzīvošanai. Taču savā ikdienā esmu ieviesis vairākas lietas, kas daudziem liktos par grūtu. Tā kā ar maratonu. Daudzi droši vien gribētu būt noskrējuši to. Tāpat ar grāmatu rakstīšanu, veselību, spēku, radošumu, jebko. Gribētos būt izdarījušam. Nevis pati darīšana interesē.
Atradums ir angļu vārds “pursuit”. Piemēram, Pursuit of happiness.
Tilde tulko ļoti šauri. 1. pakaļdzīšanās; vajāšana; 2. nodarbošanās. Taču angliski tas nozīmē kā tiekšanās uz. Vārds sevī ietver ilgstoša procesa pieeju. Ar zināmu nebeidzamības sajūtu. It kā jau vārds sen zināms. Taču tad dzirdēju šo vārdu kontekstā, kas ar mani ļoti rezonēja.
Kādēļ šis atradums varētu būt noderīgs tev? Lai lieku reizi atgādinātu, ka gala rezultāts reti kad ir tas, kas cilvēkiem tik ļoti ir nepieciešams. Jā, gala rezultāts kalpo par precīzu atgādinājumu, kāpēc kaut ko darām. Tomēr viss vienmēr notiks darīšanas brīdī. Nu padomā, atceries brīdi, kurā sasniedzi kādu gala rezultātu. Vai pēc tā bija tā īstā gandarījuma sajūta? Vai tomēr gandarījuma sajūta bija tikai un vienīgi kontekstā ar pašu darīšanu?
Ja tiešām notiktu tā, ka zelta zivtiņa izpildītu tavas 3 vēlēšanās, sajūtas būtu diezgan čābīgas.
Cilvēki pat ir gatavi maksāt vairāk par lietām, kuras vēl jāuztaisa pašiem, nevis pirkt jau gatavas. Piemēram, origami eksperiments. Vai arī IKEA mēbeļu fenomens.
Tāpēc vārds “pursuit” un vēlme nodzīvot līdz 120 gadiem ir pati dzīve nevis skaitlis. Skaitlis lai paliek tikai kā atskaites punkts. Tā teikt – viegli mārketējams mesidžs! Ja vēlies uzzināt būtisku informāciju par to, kā nodzīvot ilgāk, iesakām apmeklēt Biohacking.lv rīkotās konferences!